Logos Multilingual Portal

Select Language



Karl Heinrich Marx (1818-1883)
He was born in Trier, Germany, in 1818. He studied law in Bonn and Berlin, but he was especially interested in history and philosophy, in particular in relation to Hegel and Feuerbach. For a while he was the editor of a magazine of radical tendencies, the "Rheinische Zeitung". After its closure, he moved to Paris (1843), where he became a communist and a revolutionary, and then to Brussels (1845). In the meantime, in 1843 Marx married Jenny von Westphalen.
In collaboration with Engels, whom he had met in Paris in 1844, in 1848 he finished writing The Communist Manifesto, in which they attacked the state as a means of oppression. He was expelled from Brussels, so he settled in London, where he studied economy and wrote the first volume of his main work, Das Kapital (1867, two further volumes were added in 1884 and in 1894). He was one of the most important participant in the First International, from 1864 until its end in 1872. The last decade of his life was characterized by many health problems. He is buried in Highgate Cemetery, in London.
Marx is one of the most important socialist thinkers to emerge in 19th century. His ultimate concern was with human freedom and capitalism he considered as being the greatest enemy to this freedom. He is also known for his materialistic view of history.
One of Marx' most often quoted assertion is that "religion is the opium of the people."


links:
 - The Marx and Engels Internet Archive

apstākļi veido cilvēku ne mazāk kā cilvēks veido apstākļus
cilvēku pasaules devalvācija pieaug tieši proporcionāli mantu pasaules vērtības pieaugšanai
filozofi ir tikai dažādos veidos interpretējuši pasauli, bet tagad galvenā problēma ir mainīt to
ik reizi, kad tiek apšaubīta kāda konkrēta brīvība, tiek apšaubīta brīvība vispār
ikviena brīva attīstība ir visu brīvas attīstības nosacījums
jo mazāk jūs ēdat, dzerat un pērkat grāmatas, jo mazāk ejat uz teātri, uz dejām, uz restorāniem, jo mazāk jūs domājat, mīlat, prātojat, dziedat, zīmējat utt., jo vairāk jūs taupāt, jo lielāks kļūst jūsu dārgums, ko neiznīdēs ne kodes, ne rūsa, - jūsu kapitāls. Jo mazāks jūs kļūstat, jo mazāk izpaužat savu dzīvi, jo vairāk jums ir, tas ir, jo vairāk atsvešināta jūsu dzīve, jo lielāka ir jūsu attālinātās eksistences rezerve
jo vairāk bagātību strādnieks ražo, jo nabadzīgāks viņš kļūst
jo vairāk izstrādājumu strādnieks ražo, jo lētāks viņš kļūst
komunisma teoriju var izteikt vienā teikumā: privātīpašuma likvidēšana
komunisms savā būtībā ir cilvēka savienojums ar viņa dabu, īsta viņa dabas atdzimšana, cilvēka sasniegts naturālisms un atbilstoši viņa dabai realizēts humānisms
krīžu laikos sākas epidēmija, kas agrāk būtu šķitusi absurda – pārprodukcijas epidēmija
lielajām bankām dzimstot, izrotātas ar nacionāliem saukļiem, tās bija tikai privātu spekulatoru asociācijas, kuras pielīdzināja sevi valdības pārvaldēm…
lielākā daļa pavalstnieku domā, ka viņi ir pavalstnieki, jo karalis ir karalis, taču viņi nesaprot, ka patiesībā karalis ir karalis tikai tāpēc, ka viņi ir pavalstnieki
muļķības paradigma – nauda pārvērš uzticību neuzticībā, mīlestību naidā, naidu mīlestībā, cieņu netikumā, netikumu cieņā, kalpu saimniekā, saimnoeku kalpā, idiotismu intelektā, bet intelektu idiotismā
mūsu buržuji, neapmierinoties ar to, ka viņu rīcībā ir viņu proletāriešu sievas un meitas, nemaz jau nerunājot par parastām prostitūtām, viselielāko apmierinājumu gūst, pavedot cits cita sievas
nauda, kam piemīt spēja pirkt visu, spēja iegūt visus priekšmetus, tādā kārtā ir objekts ar izcilām īpašībām. Naudas īpašību universālums būtībā ir tās visvarenība. Tātad, nauda jāuzskata par visvarenu
nevis apziņa nosaka dzīvi, bet dzīve nosaka apziņu
principā mājzinis mazāk atšķiras no filozofa, nekā mastifs no dzinējsuņa. Robežu starp viņiem rada darba dalīšana
rakstnieks ir produktīvs darbiniesks, bet ne tādā nozīmē, ka viņš rada idejas, bet tādā, ka viņš dara bagātu izdevēju, kurš publicē viņa darbus
uz pirmā acu uzmetiena prece liekas par ļoti acīmredzamu, triviālu lietu. Bet analīze rada, ka tā ir ļoti savāda lieta, kurai ir ļoti daudz metafizisku detaļu un teoloģisko sīkumu
valdošā ideoloģija vienmēr ir bijusi valdošās šķiras ideoloģija
vardarbība ir vecmāte jebkurai vecai sabiedrībai, kas gatavojas dzemdēt jaunu sabiedrību
visa mūslaiku rūpniecības vēsture rāda, ka kapitāls, ja to nesavaldīs, bezgodīgi un nežēlīgi novedīs visu strādnieku šķiru līdz pilnīgai degradācijai